Strīdi ap Latgales vēstniecību “Gors” un tās turpmāko nākotni kļūst arvien asāki. Rēzeknes pašvaldība un valsts institūcijas nespēj vienoties par to, kuram īsti būtu jāpārvalda viena no nozīmīgākajām Latvijas kultūras būvēm.
Kamēr pilsētas dome kategoriski atsakās nodot ēku valstij, Kultūras ministrija jau gatavo speciālu likumprojektu, lai šo jautājumu atrisinātu piespiedu kārtā.
Nesenajā Finanšu komitejas sēdē Rēzeknes deputāti lēma par valsts izteiktajiem priekšlikumiem, taču nevienu no tiem neatbalstīja. Kultūras ministrija vēlējās, lai valsts savā īpašumā pārņemtu “Gora” ēku un visu tās aprīkojumu, kā arī iegūtu 75% ietekmi koncertzāles pārvaldē un repertuāra veidošanā. Pašvaldība šādam solim nepiekrīt, uzsverot, ka koncertzālē ir ieguldīts pārāk daudz vietējo līdzekļu un pūļu, lai tagad to vienkārši atdotu.
Domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs pauda neizpratni par to, kāpēc vienīgais valsts piedāvātais risinājums ir īpašuma atsavināšana. Viņa ieskatā nav skaidrības, kā tieši īpašnieka maiņa palīdzēs nodrošināt stabilu finansējumu kultūrai reģionā. Dome uzskata, ka labāk būtu saglabāt esošo modeli, kurā pašvaldība pārvalda ēku, bet valsts piedalās ar savu finansējumu un skaidriem kvalitātes kritērijiem.
Saspīlējums komunikācijā ar ministrijām
Situāciju vēl vairāk sarežģīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājums. Tā piedāvāja variantu, kurā valstij piederētu 51% koncertzāles akciju, bet pašvaldībai paliktu 49%. Tomēr Rēzeknes dome par šādu ideju uzzināja tikai no medijiem, nevis tiešā saziņā. Pašvaldība norāda, ka šāds komunikācijas stils nav pieņemams, jo nopietni lēmumi par tik nozīmīgu objektu būtu jāapspriež vispirms ar tiešajiem partneriem.
Pašvaldība šobrīd piedāvā ministrijai slēgt atsevišķu līgumu, kurā būtu fiksēti valsts mērķi un prasības, bet īpašums joprojām paliktu pilsētas rokās. Tas, domes ieskatā, nodrošinātu līdzsvaru starp valsts interesēm un pilsētas tiesībām rūpēties par savu kultūras centru.
Vai “Goram” draud finansiālas grūtības
Viens no galvenajiem argumentiem sarunās ir koncertzāles finansiālā stabilitāte. Pilsētas vadība apgalvo, ka “Gors” nebūt nestrādā ar zaudējumiem un 2025. gada rezultāti, visticamāk, uzrādīs peļņu. Tiek uzsvērts, ka pašvaldība plāno saglabāt savu ikgadējo dotāciju aptuveni 750 tūkstošu eiro apmērā, tāpēc runām par iestādes apdraudējumu neesot pamata.
Tajā pašā laikā Bartaševičs atzīst, ka būs jāmeklē veidi, kā strādāt efektīvāk. Tas nozīmē, ka koncertzālei būs jāpilda vairāk funkciju par to pašu naudu, pilnveidojot iekšējos procesus un saimniecisko darbību. Pašvaldība ir pārliecināta, ka pati spēs tikt galā ar šiem izaicinājumiem bez kontroles nodošanas valstij.
Valsts gatavojas pārņemt virsvadību ar likumu
Valdības pusē viedoklis ir pavisam citāds. Premjere Evika Siliņa uzsver, ka valstij ir jāiesaistās “Gora” pārvaldībā pēc iespējas vairāk. Galvenais iemesls tam esot nepieciešamība pasargāt Latgales kultūras centra saturu un kvalitāti. Premjere norādīja, ka nav pieļaujami centieni no pašvaldības puses ietekmēt to, kas tieši notiek uz skatuves, jo tas apdraud māksliniecisko brīvību un institūcijas prestižu.
Tā kā sarunas ar Rēzeknes domi nav devušas nekādu rezultātu, Kultūras ministrija tagad aicina Saeimu virzīt speciālu likumprojektu. Šāds likums ļautu valstij iegūt noteicošu lomu “Gora” vadībā, neatkarīgi no pašvaldības iebildumiem. Kultūras ministre Agnese Lāce atzina, ka vēlme sadarboties no Rēzeknes puses nav saskatāma, tāpēc valstij nekas cits neatliek, kā meklēt juridisku risinājumu šim strupceļam.
Viss šis process aizsākās pēc tam, kad Rēzeknes dome pasūtīja koncertzāles darbības auditu. Oficiālais iemesls bija vēlme izvērtēt, cik rentabli ir pasākumi un kā tiek uzskaitīti ieņēmumi. Drīz pēc tam izskanēja runas par iespēju “Goru” nodot privātās rokās, kas izsauca milzīgu sabiedrības pretestību – pret to parakstījās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.
Situācija kulmināciju sasniedza pagājušā gada nogalē, kad no darba pēkšņi tika atstādināta ilggadējā koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa. Šis lēmums tika plaši kritizēts, un tas vēl vairāk pastiprināja bažas par koncertzāles nākotni vietējās varas rokās. Lai gan amatā jau iecelta jauna vadītāja Ilona Rupaine, politiskās cīņas par “Gora” kontroli tikai turpinās, un gala lēmums tagad, visticamāk, būs Saeimas rokās.
